Krievu laiki

No 1700. līdz 1721. gadam plosījās Ziemeļu karš, kurā Straupe atkal stipri cieta. Vēl lielāku postu nodarīja tam sekojošais mēris, kura laikā bojā gāja 80% no visiem iedzīvotājiem. No 4270 Straupes draudzes iedzīvotājiem dzīvi palika 794. 1721. gadā Liestraupe un Mazstraupe kļuva par muižnieku mītnēm, kas tika pakļautas Rīgas guberņas Vidzemes provincei.

Nostiprinoties muižnieku tiesībām, tika atcelti klaušu un nodevu ierobežojumi zemniekiem. Zemnieks atkal kļuva par dzimtcilvēku bez jebkādām tiesībām. Tomēr pēc vairākiem zemnieku nemieriem Krievijas cariene 1819. gadā pasludināja brīvlaišanu Vidzemes zemniekiem.

1850. gados sākās nacionālā atmoda. Vidzemē izplatījās reliģiska kustība herhūtisms, un Straupe pēc Valmieras bija otrā, kur tika nodibināta latviešu sabiedriska organizācija – Brāļu draudze, kas strauji veicināja latviešu izglītošanu. Lielstraupes pilī atgriezās tās izsenie saimnieki Rozeni. Lielstraupes un Mazstraupes pagastu pašvaldības atbrīvojās no muižu pakļautības un sāka vadīt pagasta dzīve.